Viļņa liecība

Mani sauc Vilnis. Pusaudža vecumā man patika sapņot par dzīvi, par to, kādu es to vēlētos veidot. Tās bija gaišas domas, kuras mani iedrošināja darboties un censties sasniegt iecerēto. Diemžēl nemanot manā dzīvē ienāca problēma – alkohols. Biju sapņojis par to, kā palīdzēšu cilvēkiem, tādēļ pat ieguvis mediķa profesiju, bet tagad pats vairs netiku galā ar savu dzīvi.

Atstājis ģimeni un savu trīsgadīgo meitu, turpināju traukties pretī postam un bezcerībai. Ar katru nākamo soli attālinājos no tā, pēc kā patiesībā ilgojos, un mana dzīve bija kā bezgalīgs klejojums bez mērķa un pieturas vietas. Tieši tad, kad šķita, ka nekas mani vairs nesaista uz šīs pasaules un biju gatavs no tās aiziet, manā dzīvē sāka notikt lietas, kas izrādījās jaunas dzīves sākums. Apstākļu un situācijas vadīts, nonācu kādas draudzes dievkalpojumā. Tas notika pilnīgi neparedzēti, taču dzirdētais vārds pieskārās manai dvēselei. Sirdī atskanēja sauciens: "Dievs! Es esmu dzirdējis par Tevi, bet kā es gribētu turēties pie Tevis!”. Tā bija man neraksturīga doma, tomēr dievkalpojuma beigās es grēka sagrauzts Dieva un draudzes priekšā atdevu savu dzīvi Jēzum Kristum. Tā sirds lūgšana, kas mainīja manu dzīvi pašos pamatos. No lūgšanu vietas es aizgāju nevis kā mūžīgais zaudētājs, kurš iet pazušanā, bet kā Dieva bērns, kas pieder Tam Kungam.

Drīz pēc šīs garīgās atgriešanās, sekoja piedāvājums iesaistīties rehabilitācijas programmā cilvēkiem ar atkarībām "Teen Challenge”. Tas bija izaicinājums – kā būs atstāt visu ierasto un doties nezināmajā?. Sirdī jutu iedrošinājumu un skaidru domu, ka man jau nav nekā, ko es varētu zaudēt. Tas bija 2006.gada sākums, kad devos uz rehabilitācijas centru. Jau centrā esot sapratu, ka jautājums par brīvību no atkarības neaprobežojas tikai ar manu spēju atturēties no kādiem ieradumiem vai noteiktu vielu lietošanas. Dieva Vārds, kurš tika lasīts un studēts rehabilitācijas centrā, skaidri norādīja uz nepieciešamību pēc daudz dziļākas pārkārtošanās manī pašā. Bija jāpārskata sava vērtību sistēma, jālauž lepnums, jāpakļauj sevi dievišķiem dzīves principiem. Kopējais laiks, ko kā rehabilitants pavadīju "Teen Challenge”, bija 15 mēneši, kad programmas otrā posma noslēgumā saņēmu skaidru aicinājumu turpmāko dzīvi saistīt ar kalpošanu centrā.

Kopš 2007.gada esmu rehabilitācijas centra "Jaunsēļas" darbinieks un šobrīd arī tā vadītājs. Savā kalpošanā es ieraugu to, kā staigājot Dieva ceļus mūsu dzīvē piepildās gaišie sapņi un redzējums, kuru mēs savā neprātā dzīvodami esam pazaudējuši un norakuši. Šodien man ir ģimene, Dievs devis jauku sievu un trīs dēlus. Ar mani kopā ir brīnišķīgi brāļi un māsas Kristū, kas ir mana garīgā ģimene. Es neesmu viens, un man ir aizraujošs redzējums nākotnei. Tukšums manā dzīvē ir palicis pagātnē. Es gribu dzīvot un liecināt par brīnišķīgo iespēju, kāda ikvienam ir sagatavota Jēzū Kristū.